LASĀM LATVIJĀ BRĪVDABAS IZRĀDE “ROBINS KRŪZIŅŠ”. Latvijas Nacionālā bibliotēka

LASĀM LATVIJĀ BRĪVDABAS IZRĀDE “ROBINS KRŪZIŅŠ”. Latvijas Nacionālā bibliotēka
05/07/2017 Pārdaugavas radošais centrs
Lasām Latvijā

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ceturtdien, 13. jūlijā 18:30-19:00, aicina uz cikla “Lasām Latvijā” trešo izrādi, kas notiek Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros. Vasaras siltajiem vakariem piemērotā brīvdabas pastaigas formātā ikvienam būs iespēja iepazīt grāmatas “Robinsons Krūziņš” (1824) fragmentus Latvijas Nacionālā teātra režisora Valtera Sīļa režijā. Pulcēšanās plkst. 18.30 pie LNB ieejas, lietus gadījumā izrāde notiks zem jumta. Dalība bez maksas.

Aktieru Ingas Tropas, Ances Strazdas, Klāva Meļļa un Toma Veličko vadībā skatītāji varēs doties ceļojumā uz 19. gadsimtu, kad latviešu lasītāji pirmoreiz iepazinās ar piedzīvojumu literatūru. Izrādi papildinās vēsturnieka Gustava Strengas komentārs par grāmatas “Robinsons Krūziņš” izdošanas un lasīšanas kontekstu.

“Robinsons Krūziņš” ir Daniela Defo pasaulslavenā romāna “Robinsons Krūzo” pārstāsts, kuru vācu valodā sarakstījis Joahims Heinrihs Kempe. Grāmata 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā pārtulkota daudzās valodās.

“Robinsons Krūziņš” bija pirmā tieši jaunatnei adresētā un eksotiskai tēmai veltītā grāmata latviešu grāmatniecībā. Izdevējs J. M. Pēterss-Stefenhāgens izdevuma ievadā raizējās par grāmatas komerciālo potenciālu: “Tik maz ļaužu skaidri māk lasīt, un jo mazāk no tiem naudas gan ir grāmatas pirkt jeb vaļas grāmatas lasīt.” Taču viņa bažām nebija pamata – grāmata iemantoja popularitāti un 1871. gadā tika iespiesta atkārtoti. 19. gadsimta latviešus aizrāva stāsts par kuģa avārijā izglābušos vīrieti, kurš 28 gadus pavadīja uz tropu salas, un viņi kļuva par uzcītīgiem lasītājiem, kas vēlāk ar grāmatu palīdzību izloloja arī savas valsts ideju.

Izrāžu-lasījumu cikls “Lasām Latvijā” ar laikmetīgu skatuves līdzekļu palīdzību atklāj, kā grāmatas un lasīšanas process gadsimtu gaitā veidojis Latvijas teritorijas iedzīvotāju identitāti, kā grāmatas palīdzējušas nokļūt līdz valsts idejai un tās īstenošanai, kā valsts liktenis atspoguļojas grāmatās. Izrāžu cikla veidotājus interesē ne tikai izvēlēto grāmatu saturs, bet arī to radīšanas, izdošanas un lasīšanas apstākļi, kā arī lasīšanas process kā performatīvs akts.

Izrāžu-lasījumu ciklā tiek izmantotas LNB pastāvīgajā ekspozīcijā “Grāmata Latvijā” skatāmas vai ar tās tēmām saistītas grāmatas. Katrs iestudējums ir veidots atšķirīgā, konkrētajai grāmatai atbilstošā formātā. Atmodas ieskaņā konspiratīvos apstākļos izdotā žurnāla “Auseklis” (1987—1988) fragmentus skatītāji varēja iepazīt, nelielās grupās sekojot aktieriem. Tādējādi caur izrādes formu varēja labāk izprast pagrīdes izdevuma izplatīšanas formātu no rokas rokā. Savukārt Kārļa Ulmaņa režīmu slavinošā grāmata “Pieci gadi” (1939) tika lasīta 1930. gadu ģimenes atmosfērā, aktieriem tērpjoties laikmetam pieskaņotos tērpos un runājot atbilstošā manierē. Kopumā 2017. gadā notiks piecas cikla “Lasām Latvijā” izrādes, nākamie lasījumi LNB būs skatāmi septembrī un novembrī. 2018. gada sākumā būs iespēja vienas nedēļas garumā noskatīties visus piecus 2017. gadā tapušos iestudējumus.
Izrāžu-lasījumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.